Globālās pandēmijas izraisīto problēmu blaknes ir arī aizvien lielāka norobežošanās no klātienes pasākumiem un virtuālo nodarbību triumfs datoru ekrānos. Arī daudzi sporta veidi nav izņēmums, kad, klātienes sacensībām nenotiekot, tika domāts par to aizstāšanu, sacensību elementus veicot vienatnē savās mājās, bet apkopojot interneta portālos.
Arī orientieristi izstrādāja vairākus variantus, gan kā orientēties pa vienam, ilgākā laika posmā atvērtajās distancēs nesatiekot citus sportistus, gan veidojot dažādas datorprogrammas. Taku orientēšanās disciplīnā nebija sevišķi grūti radīt virtuālo ātrumsacensību (TempO) programmu – simulatoru, jo skatīšanos dabā uz kontrolpunktu karodziņiem viegli varēja aizstāt ar raudzīšanos uz fotogrāfiju, kad dators fiksē laiku no fotogrāfijas eksponēšanas līdz dalībnieka atbildes ievadīšanai. Šīs virtuālās TempO sacensības ātri kļuva populāras pasaulē, jo varēja pāris minūšu laikā, bez laika un naudas patēriņa ceļošanai, iepazīt apvidu un distances visā pasaulē, kas lieti noder kā treniņi “īstajām” sacensībām. 2020.- 2022. gados tika rīkotas atsevišķas sacensības, bet 2023. gadā jau vairāki seriāli, no kuriem populārākais – Hungarian Trophy (Ungārijas balva) 12 kārtās (katru mēnesi viena) ar 1202 dalībniekiem no visas pasaules. It kā dalībnieku skaits nav megaliels, taču piedalījās liela daļa vadošo taku orientieristu un spēkus izmēģināja atsevišķi datorģēniji, šie dalībnieki pārstāvēja 494 dažādus sporta klubus.
Taisnības labad jāsaka, ka, bez kartes pārzināšanas, orientierista iemaņām un labas reakcijas, vinnēja arī tie, kuri bija bruņojušies ar lielu ekrānu ar labu izšķirtspēju, jo šo rindu autoram reizēm bija nepieciešams palielināmais stikls, lai krāsu fotogrāfijā atšķirtu sīkas apvidus nianses.
Piedalīties Hungarian Trophy (bezmaksas sacensības !) sadūšojās tikai trīs “TSK Sprīdītis” klubu pārstāvoši dalībnieki, taču sekmes bija visnotaļ labas.
Individuāli Kristaps Mierlauks vairākkārt iekļuva pirmajā simtniekā, kopvērtējumā izcīnot 80. vietu, kas bija otrs labākais Latvijas pārstāvju rezultāts (labākā – Latvijas taku orientieristu pēdējo gadu līdere Laura Elīza Lapiņa ar 15. vietu kopvērtējumā). Normunds Narvaišs, secinot, ka jauniešu reakcija un saprašanās ar datoru ir daudz labāka kā vidējā vecuma cilvēkiem, ieņēma 170. vietu (sestais labākais rezultāts starp Latvijas pārstāvjiem), Nauris Narvaišs , izlaižot dažas sacensību kārtas, izcīnīja 202. vietu (septītais rezultāts Latvijā). Ieskaitē tika vērtētas 9 labākās kārtas no 12. Starp pirmajiem desmit individuālajā ieskaitē tikai viens , kurš nav piedalījies taku orientēšanās pasaules čempionātā, uzvarētāju laurus sadalīja pasaules čempioni Ondržejs Maceks (Čehija), un Macejs Urbanjaks (Polija), kā arī angļu “brīnumbērns” Bens Kids.
Dobelniekiem kopīgi cīnoties, pēdējā kārtā tika apsteigti vairāki konkurentu klubi, līdz ar to klubu ieskaitē “TSK Sprīdītis” izcīnīja augsto 25. vietu (starp 494 klubiem), kas bija gan pirmā vieta Latvijā, gan augstākā vieta starp visiem klubiem pasaulē, kuriem startēja minimālais ieskaites dalībnieku skaits (viens līdz trīs)! Priekšā tikai lielie klubi, no kuriem dažiem startēja pat divdesmit un vairāk dalībnieku.
Valstu ieskaitē Latvija ar vairāk kā 30 dalībniekiem sasummēja 13. vietu 41 valsts ieskaitē.
Secinājumi: jāizmanto jebkura iespēja orientēšanās iemaņu treniņiem, it sevišķi, brīžos, kad āra sacensības nav pieejamas. Ja plānots doties uz sacensībām citās valstīs, tad virtuālās sacensības dod labu ieskatu citu zemju un pat citu klimatisko joslu apvidus dažādībās. Un šīs virtuālās “spēlītes” ir labs adrenalīna devas iegūšanas instruments cilvēkiem, kam īsāku vai ilgāku laiku nav iespējams nodarboties ar fiziskām āra aktivitātēm.
Vairāk informācijas : www.temposim.yq.cz .
Normunds N.